Baltijas praids

Apsardze kā stingrā režīma zonā. Policija un specvienības, suņi un mašīnas ar režģotiem logiem. 21. gadsimtā mūsu Rīgas ielās, lai realizētu vienu no garantētām cilvēku brīvībām – pulcēties un brīvi paust savu viedokli.

Mana kafija & kūka beidzās Tērbatas ielas kafejnīcā, kur ar mammu novērojām gājienu. Pat mums katrai savs viedoklis, kas laikam ļoti labi parāda noskaņojumu sabiedrībā par šo jautājumu un, iespējams, arī plaisu uzskatos starp dažādām paaudzēm (kaut gan pūlī bija daudz sašutuši mani vienaudži, tā kā vecums vēl nav rādītājs).

Kad jautāju mammai – kāpēc viņai ir iebildumi, tad atbilde vairāk parādīja ignoranci: “Vienkārši nepatīk”.

Seksualitāte nav kleita, kuru izvēlamies pēc patikas un garastāvokļa, nav arī slimība, kura var “pielipt” kontaktējoties ar citādākiem cilvēkiem. To tāpat kā ādas krāsu un dzimumu mums nav iespējams izvēlēties. Ja es būtu piedzimusi ar interesi par meitenēm nevis puikām, es gribētu dzīvot pasaulē, kur mana mamma bez nosodījuma varētu teikt savai kaimiņienei – “jā, mana meitai ir dzīvesbiedre. Viņas drīz precēsies!”. Kā arī, lai mamma nejustu vainas apziņu, ka slikti mani audzinājusi tikai tāpēc, ka sabiedrības nosodījums ir pārāk liels. Lai es varētu bez bailēm un nosodījuma skūpstīt un apskaut savu mīļoto uz ielas.

Mans jautājums manai mammai bija, vai viņa no manis atteiktos, ja es būtu lezbiete. Ceru, kas tas lika viņai paskatīties mazliet no cita skatu punkta.

Man prieks, ka skaistuma un modes industrijā seksuālā orientācija vienmēr bijusi mazsvarīga. Jebkura cilvēka radīta skaista kleita, meikaps vai labs padoms tiek vērtēts augstāk par aizspriedumiem un neiecietību. Skaistums mūs vieno.

Advertisements

19 thoughts on “Baltijas praids

  1. Protams, ka seksualitāte nav kleita, bet tomēr es uzskatu, ka seksualitāte nav tā lieta, ar kuru iziet Rīgas ielās. Manuprāt, tas ir kaut kas ļoti intīms, es un lielākā daļa cilvēku tomēr savu seksualitāti atstāj savai otrai pusei un slēgtām durvīm, un aiz tām man pilnīgi vienalga, kas kādam un kā notiek, Šādus gājienus es neatbalstu.

    • vai Tu ietu gājienā, ja Tev neļautu apprecēties? Mēs ar Tevi šajā ziņā esam priviliģētā stāvoklī, tāpēc ir grūti iejusties cita ādā. Tas jau nav īsti tāds party kā Berlīnē, drīzāk cīņa par savām tiesībām

      • Es tomēr uzskatu, ka šādi jautājumi jārisina caur juridisko praksi, nevis kacinot sabiedrību! Ja man neļautu precēties, es noalgotu juristus, kas meklētu robus likumdošanā!

      • Īpaši, Santa, zinot to, cik atsaucīgi mūsu varas vīri ir pret tiem, kas piedalās gājienos, nav svarīgi, vai tas ir 19. janvāris, 16. marts, 9. maijs, vai ārsti un pedagogi pieprasa sev palielināt algas, vai homoseksuāļi bilst par savām tiesībām – viņiem ir vienalga, tādēļ ir jārod spēcīgāki argumenti un līdzekļi! Šī un citas kampaņas, manuprāt, tomēr konkrēto grupu saliedē vairāk, bet tautu kopumā arī šķeļ vairāk – atsevišķās grupās homo, krievi, latvieši, pedagogi, policisti, ārsti… nav tautai, kura ir sašķēlusies, iespējams neko panākt!

      • es Tev piekrītu par sabiedrības šķelšanos. Un mani tiešām biedē tas tīrais naids, kas virmo gaisā šādos brīžos.
        Bet tajā pašā laikā dzīvojot šādā ignorancē, kad mums ir pieņemami citādi domājoši, citādas orientācijas, citāda stila un pārliciebības cilvēki tikai tikmēr, kamēr mēs tos neredzam un nedzirdam, tas nekādi nerisina problēmu. Ar tiesas lēmumu nekad nebūs līdzēts, ja cilvēku galvās nekas nemainīsies.
        Piekrītu arī tam, kas es šādu akciju iespējams, rīkotu mazliet savādāku.

  2. uj traki grūts jautājums, it īpaši mūsu valstī un mūsu sabiedrība…īsumā man nav pretenziju ne pret ko, bet es zinu cik tas ir grūti kad tu neesi tāds kā parēji, tā ir mūžīga cīņa, un diemžēl ļoti dauzi neiztur…

  3. Mūsu valstī diemžēl joprojām par šīm lietām izvairās runāt, es gluži gājienā nepiedalītos, bet izturos pret to neitrāli, es domāju, ka mums ir jāiemācās pieņemt “citādos” cilvēkus, un nepieņemams man liekas vien tas, kurš ir tik aprobežots, ka ar fizisku spēku vai naidu cenšas uzspiest savu viedokli un uzskatus citiem. Kas mēs tādi, lai izlemtu, kāds ir pareizs un kāds nē?
    Bet priecājos, ka arī Latvijā attīstās domas, vārda un idejas brīvība, kura neietver sevī vardarbību.

  4. Jā, Santa, taisnība, bet tu zini, es gluži vienkārši nekad neesmu īpaši piedomājusi pie tā, kādas orientācijas cilvēks, teiksim, ir mans frizieris, mans treneris, mana draudzene, paziņa, es viņus visus vērtēju pēc citiem kritērijiem un viņu orientācija nav tas, kādēļ es no šī cilvēka atteiktos, bet paskatoties praida bildes, kur pretējā nometnē stāv cilvēki ar plakātiem “Pederasti=pedofīli”, vai plikām zīdaiņu lellēm, cūku galvām, man tiešām paliek šķērmi!!!

  5. Man nepatīk situācija, ka tādam gājienam vispār ir jabūt. Diemžēl ar gājienu uzreiz uzrodas provokātori un viss iet grīstē . Bet jā, skatoties pagāšā gada bildes, man bija pretenzijas pret tiem pašiem fanātiskajiem “kristiešiem” kas pārviektām sejām aiz žoga mauroja . Lūk tādu cilvēku es negribētu satikt .
    pret viendzimuma attiecībām man nav pretenziju . Man vienalga, kurš ar ko dzīvo un svešā gultā nelienu.
    Studiju laikos devāmies dejot uz ” jo pasaule ir krāsaina ” klubiņu, jo tajā varēja satikt daudz interesantākus cilvēkus . Arī paziņās ir tādi , vienkāršiem vardiem sakot, “ne īsti gejs, ne īsti meitenmīlis” un mana attieksme nekādi nemainītos , ja pēkšņi kāds pateiktu, ka jūt pievilkšanos pie sava dzimuma
    kā teica viens komiķis par viendzimuma laulībām – gejiem ir visas tiesības būt tikpat noželojamiem kā visiem citiem ,(kas precēti) 🙂

  6. Es noteikti nejūtu nekādu naidu pret citādajiem, jo arī vērtēju cilvēkus pēc viņu rakstura īpašībām un uzvedības. Mani novērojumi rāda, ka naidīgāki parasti ir mazāk izglītotie cilvēki. Jo plašāks ir cilvēka redzesloks, jo iecietīgāks viņš ir. Taču jāatzīst, ka ar varu mīļš nekļūsi un šādus gājienus vismaz pagaidām sabiedrība uztver kā uzmācību.

      • Laikam jau gandrīz visiem tā vecuma cilvēkiem ir tādi uzskati. Cilvēkam ir grūti atteikties no uzskatiem, kas viņam tika veidoti kopš agras bērnības. Vispār jau es runāju nevis par tiem, kam vienkārši nepatīk homoseksuāli cilvēki, bet gan par tiem, kuri izjūt pietiekami lielu naidu, lai mestos cīņā ar dūrēm. Bet ir gadījies arī dzirdēt, ka šajos laikos esot pārāk daudz iecietības, kas esot bīstama tendence, jo nozīmējot, ka drīz sabiedrība var kļūt iecietīga bezmaz vai pat pret noziegumiem.

      • Ja godīgi, domāju, ka šos naidpilnos cilvēkus nav iespējams izmainīt. Jebkurā gadījumā, viņi atradīs citu cilvēku grubu, kurus nīst. Man vairak uztrauc ideja, ka, piemēra ASV, cilvēki savu brīvību iemaina pret drošību. Nedaudz atgādina science fiction grāmatas ar cilvēkiem ar čipiem 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: