Nedēļas cepiens – Nezinīši skaistumkopšanas veikalos

Cepiens tradicionālais šādas tematikas blogos – apkalpošanas kultūra un personāla pilnīga nekompetence skaistuma produktu veikalos.

Manas prasības nav lielas. Sen jau nedomāju, ka veikalā pārdevēja spēs ieteikt man piemērotus toņus vai sejas kopšanas produktus, kas man tiešām derēs. Esmu piedzīvojusi norādījumus, ka esmu pārāk bāla un tumšāks tonālais situāciju labos. Piedāvājumus izmēģināt acu krēmu turpat veikalā no pustukšas, saķepušas burciņas vai mēģinājumus uzklāt man lūpu krāsu no testera, kuru izmēģinājusi puse Rīgas.

Šoreiz par to, ka pārdevējas pat neorientējas sava veikala piedāvājumā. Mani tiešām nesatrauc norādījumi, ka ir mazas algas, nav apmācības vai kas cits. Nespēja un visvairāk- nevēlēšanās kaut ko darīt ir fascinējoša. Būšu nejauka un runāšu konkrēti.

Douglas Domina – pārdevēja skrien man klāt “palīdzēt”. Jautāju konkrētu toni pēc nosaukuma, jo ilgstoši cilājot testeru toņus, nevaru savu atrast. Pārdevēja jautā, vai es testeri jau atradu. Saku, ka pagaidām nē. “Nu tad jau nav”.Nepalīdzēs taču man meklēt. Un es pat negaidu, ka viņa zinās par šāda toņa eksistenci. Ok, cilāju tālāk, kamēr atrodu. Mhm.

Kristiana Galeria Rīga – atkal jau meklēju konkrētus toņus. Zinu tikai nosaukumus. Uz testera tie nav norādīti, tāpēc jāskatās apakšā atvilktnē uz kastītēm. Pārdevēja uzstājīgi meklē pilnīgi citā sērijā. Neatrod (nu loģiski). Metos pustupus un norādu, kur ir īstais.

Tieši šis pats variants Douglas  Galerija Centrs – nevar atrast produktu sēriju savos krājumos. Tos atrodu es. Atrodu arī sev vajadzīgo toni. Cena uz stenda nav (par šo vispār atsevišķa tēma. Vai tas nav likuma pārkāpums?). Dodamies uz kasi noskaidrot cenu.

Oniks Beta – pārdevēja nezin nagu lakas toni pēc nosaukuma (par to jau sen brīnos). Skatās kaut kādā ieskatenī, saka, ka tāds tonis nav. Tērējot savu laiku, nepadodos un, izcilājot pārdesmit lakas pudelītes, atrodu meklēto.

Secinājums – mūsu kosmētikas veikalos pārdevējas nav spējīgas klientam atrast vajadzīgo pat tad, kad viņš konkrēti zina, ko vēlas. Man ir jābūt uzstājīgai, pacietīgai, zinošai, lai veiktu pirkumu. Vai man par šādu stulbumu tika kaut Britnijas Spīrsas smaržu paraudziņš – nē. Vai šādā gadījumā veikalam būtu jānodrošina zemākas cenas – tipa Superneto variants, ja man pašai viss ir jāizdara personāla vietā.

Man jau liekas, ka tas ir vairāk attieksmes jautājums. Tu visu dienu dirni tajā veikalā, garlaikojies. Nu paskaties vismaz kas tev apkārt, kas plauktos, pamēģini. Tak nevilšus nākas iepazīt to vidi un produktus, kas tev ir apkārt katru dienu. Man nevajag to stulbo pieklājības frāzi – vai varu jums palīdzēt? Es nezinu! Vai tiešām vari? Mans ierosinājums – kosmētikas veikalos pieņemt darbā puišus. Kā redzam, nekādas zināšanas kosmētikas veikala darbiniekiem nav nepieciešamas. Man vienkārši būs patīkamāk skatīties, kā aizkustinoši bezpalīdzigi stendā rokas jauks vīrietis nevis nīgra dāma.

Advertisements

39 thoughts on “Nedēļas cepiens – Nezinīši skaistumkopšanas veikalos

  1. par Oniks Beta nebrīnītos, jo tur ir tik daudz nagu laku un visas atcerēties vnk nevar! un piemēram pārdevēja Origo veikalā ir pretimnākošā un pat zvana uz noliktavu lai pārbaudītu vai man vajadzīgais tonis ir pieejams! Citā Oniks Betā Galeria Riga, meitene piedāvā to pasūtīt, ja tāds būs.. Un ko tad viņai sēdēt kad nav klientu un mēģināt iemācīties nagu laku nosaukumus?!

    par Douglas veikaliem – ja prece nav pieejama, testeri parasti noņem no stenda (lai nemaldinātu klientus), tāpēc arī jautājums no konsultantes. Ja nav testera, nav arī produkta..

    • Man nav nekādu pretenziju pret Oniks Beta pārdevēju laipnību – es ļoti bieži tur iepērkos. Runa ir par to, ka viņu špikeru sistēma nestrādā. Ja es nevaru atrast, pajautāju un man saka, ka nav, tad man būtu jādodas projām. Man ir ļoti maz brīva laika, lai staigātu pa veikaliem, tāpēc ari esmu maksimāli uzstājīga. Ja es atrodu tomēr to laku plauktā, tātad pārdevēja nepārzina sortimentu.
      Par Douglas – runa ir par to, vai pārdevējai ir vai nav jāpalīdz atrast man vajadzīgais. Vai divi cilvēki tomēr visus 24 testerus neizcilātu ātrāk nekā es viena?
      Esmu strādājusi gan par pārdevēju, gan veikala vaditāju- tiesa gan, privātā veikalā. Un normālā biznesā īpašnieks nevar atļauties pazaudēt tos Ls 30 tikai tāpēc, ka pārdevējs nezina, kas ir plauktā un kas nav.

      • dažreiz esmu pārdevēju pusē. Viņiem ir ļoti smags darbs. Dominā viņiem nemaz nav atļauts sēdēt un strādā viņi pa 14 stundām dienā. Ja maina ir garā un es atnāku ar savām pretenzijām.. tad neko labu es no viņam nesagaidīšu. parasti es paļaujos tikai uz saviem spēkiem lai ko atrastu 😉

      • Es pati esmu strādājusi tās ntās stundas uz kājām, tā kā nedaudz zinu par šo tēmu:)
        Labi, ka mēs tādas zinošas un zinām, ko vēlamies. Iedomājies kāda dzīve skarba parastajam nezinošajam? 🙂

      • + Par to darbu uz kājām.
        Kādu laiku arī strādāju 16h garas darba dienas – nedrīkstēja sēdēt un brīvdienu nebija 2 mēnešus no vietas. Bija jāstrādā arī sestdienās un svētdienās, bet tāpēc nezaudēju laipnību pret klientiem un, ja bija nepieciešamība, tad zvanīju uz noliktavu un palīdzēju atrast klientiem vajadzīgo arī tad, ja prece bija no konkurentu preču sortimenta. (Tas gan nebija kosmētikas veikals kurā strādāju, bet tas būtību nemaina.)
        Ja strādā apkalpojošā sfērā, tad jāatceras pats galvenais bauslis – klientam vienmēr taisnība!

      • Man liekas, ka galvenais ir, vai pārdevējam patīk strādāt ar cilvēkiem. Runāties, iedziļināties. Un otra lieta, ja nespēj būt labs tādā darbā, kāpēc domā, ka darba maiņa kaut ko mainīs. Mēs visi esam sākuši ar vienkāršiem darbiem ar mazu algu. Vēl tagad kaut kādos krīzes brīžos cilvēki strādā par mazām algām. Es noteikti nepieņemtu darbā cilvēku, kas nav spējīgs veikt arī vienkāršu darbu

      • Es agrāk domāju, ka nespētu strādāt darbā, kurā daudz jārunā, bet, kad sāku tādu darbu strādāt sapratu, ka galvenais jau ir attieksme – var arī sev netīkamu darbu darīt ar pilnu atdevi un tad arī klienti to novērtēs.
        + Pirmajā darba mēnesī krievu tautības sievietes (vecumā ap 50 gadiem) nāca pie manis regulāri un teica, ka gribot mani par znotu – tad arī iemīlēju darbu ar klientiem. Turklāt strādāju uzņēmumā, kurā vairākus gadus neviens nav saņēmis prēmiju un jau pirmajā mēnesī dabūju 70ls prēmiju – it kā nekas liels, bet bija tik ļoti patīkami, ka darbu novērtēja gan priekšniecība, gan klienti.

        Diemžēl darbu nācās pamest veselības problēmu dēļ – pēc otrā darba mēneša sāka pampt kājas – bija brīdis, kad vairs nevarēju paiet un nācās ārstēties. 😦 Bet darbs ar klientiem sniedz lielisku pieredzi, ja vien iemācies cienīt darbu, ko dari un cilvēkus, kurus apkalpo. 🙂

  2. Pilnīgi piekrītu, jo pati ļoti bieži esmu saskārusies ar to. Šobrīd mani tas “vai varu kā palīdzēt?” drīzāk kaitina, nekā rosina kaut ko pajautāt. Ja es strādātu kosmētikas veikalā, man būtu garlaicīgi visu dienu dirnēt, es ar interesi izpētītu un izmēģinātu viskautko – kaut vai sevis pēc. Kārtējo reizi atliek secināt, ka Latvijā cilvēki bieži vien strādā profesijā, kura viņus it nemaz neinteresē.

  3. Esmu bijusi abās pusēs, gan kā kosmētikas veikala pārdevēja, gan kā pircējs, kurš nevar atrast sev vajadzīgo.
    Ar kosmētikas veikaliem ir tā, ka reti kuram tur tā lieta interesē, un tiem, kuriem tiešām ir kaut kāda interese par šo sfēru, tie atsakās strādāt par tik mazu algu.
    Un nav jau tā ikdiena arī tāds la fā, ka tu stāvi, dirni veikalā kā varētu šķist daudziem, kuri nekad veikalā paši nav strādājuši.
    Piemēram, veikalā, kurā es strādāju, mums pat pašām neļāva mēģināt bezmaksas paraudziņus, kurus atsūta piegādātājs, kā tad var būt runā par produktu pārzināšanu un kaut kā ieteikšanu pircējam? Un

    • Klau, a kur tad tie paraudziņi paliek? Pārdevējiem netiek, man kā pircējai ari nē? 🙂
      Labi, Stockmann dod paraudziņus. Gan par pirkumiem, gan vienkārši, ja interesējos par iespēju ko konkrētu izmēģināt, bet citur gan tā švaki

      • Zinu, ka Vācijā bieži vien testeru pudelītes atdod klientiem.
        Vienreiz Vācijā pirku PlayBoy smaržas un tā bija pēdējā pudelīte, tāpēc dāvanā saņēmu arī testera pudelīti, kurā vēl bija vismaz 50ml smaržas iekšā.

  4. Arī piekrītu! Par visiem 100%!
    Vai tad šie ir vienīgie veikali, kuros jāstrādā garas stundas par niecīgu atalgojumu? Nevaru ciest šito atrunu! Kāda man – kā klientam daļa, cik pārdevējai maksā? Tas nav iemesls, lai izturētos nelaipni. Šāda tipa veikalos pārdevējām ir jāpārzina produkcija. Kādēļ tad viņas tur ir? Lai pildītu kasieres funkciju? Mīļo cilvēk, ja Tev nepatīk tas, ko Tu dari – ej meklēt darbu citur! Savām prasmēm un spējām atbilstošu!

    • Precīzi! Minēšu divus piemērus- mana mamma, kurai 60+ gadu, strādā veikalā, pie tam krietni sliktākos apstākļos, kur bieži ir auksts, jāstaipa smagumi, ļoti daudz darba, visu dienu uz kājām (padsmit stundas). Bet viņa ir laipna un izpalīdzīga. Paspēj i pasmaidīt, i kādu pircēju bērnu samīļot. Ne velti mājās krājas balvas kā mēneša labākajam darbiniekam.
      Otrs piemērs par nedaudz citu sfēru – medicīnu. Nepalaimējās man un pēc jaunā gada nonācu slimnīcā. Stundām gulēju uzņemšanā. Man ļoti sala, garāmejošais personāls manus vārgos mēģinājumus māt ar roku ignorēja. Pajautāju segu ārstei, kura atnāca kā konsultante, kura tā man arī pateica- es esmu daktere, segas nenesu. Un no otras puses sanitārs, kurš man palīdzēja visu šo laiku. Redzēju, cik viņš ir laipns un izpalīdzigs ari pret bezpajumtniekiem, netīriem un iereibušiem. Ne jau viņam maksā daudz, darba stundas noteikti ari garas.
      Tas ir tik ļoti atkarīgs no katra cilvēka…

      • Jā, tas ir atkarīgs no katra paša. No cieņas pret darbu un darba vietu. Arī no cilvēka elementāras pieklājības + izglītības līmeņa.
        Man jautrākais gadījums bija kādā lielveikalu ķēdes veikalā. Noskatīju vitrīnā sveramu produktu un, protams, pārdevējas uz vietas nebija. Diemžēl ne jau pirmo reizi tāda situācija. Kad mani beidzot pamanīja, laipni teicu, ka varbūt vajag zvaniņu nolikt, lai var sasaukt. Tante traki apskaitās un sāka kliegt, ka man jābūt pateicīgai, ka kāds te vispār apkalpo, īstā pārdevēja pusdienās un nebūs vēl stundu, viņa pati nav no šis nodaļas, jāstrādā 12 stundas katru dienu .u.t.t. Tad es vienaldzīgi atbildēju, ka mani tas neinteresē 🙂 Un arī visi pārējie rindā aiz manis sāka uz mani burkšķēt, kāds es necilvēks… Tajā brīdī gan jocīgi palika…
        Bet, kopš es veikala vadībai uzrakstīju sūdzību, apkalpošana ir mainījusies.

      • Nu par pārtikas veikaliem varam nerunāt. Man katru otro nedēļu mājās nav saldumi, jo tajā nodaļā maiņā strādā briesmīga tante un mans mīļotais kategoriski atsakās pirkt pie viņas kaut ko 🙂 Vismaz diēta sanāk 🙂

  5. …Un turpinot manu iepriekšējo komentāru 😀
    Gribēju vien ierosināt, ka būtu jauki padalīties ar vietām, kur tiešām ir zinoši un kompetenti darbinieki, tas daudziem atvieglotu ikdienu, jo tādā Douglas veikalā es vispār vairs kāju nesperu, ja vien man prātā nav konkrēts pirkums, apkalpošana ir drausmīga.

  6. Ak vai, esmu jau pieradusi, ka dauzās vietās uz mani skatās kā auns uz jauniem vārtiem, izņēmums, protams,ir konkrēto marku konsultanti/vizāžisti un vēl man patika divas 40+g.v. pārdevējas Dominas KristiAna, viena ļoti labi un pareizi orientējās i tonālo, i lūpukrāsu piedāvājumā, izrunājās ar mani par toņiem un apakštoņiem (dzeltens, neitrāls, rozā) un lūpukrāsas bāzes pigmentiem – cepuri nost, bet otra sieviete perfekti prata pastāstīt un parādīt veikalā piedāvātās smaržas, orientējās gan jaunās smaržās, gan pārējās u.tml. un viņas franču izruna bija izcila! Taču es saprotu, ka šī pēdējā kundze, iespējams, ka arī pirmā, nebija vienkārši pārdevējas.

  7. Par to, ka pārdevējas iesaka ne to, ko vajag – es ja sen neklausos, interneta atsauksmes – viss mans.

    A apkalpošana pārtikas veikalos ir atsevišķa sāpē, to, ka sagaidīt pārdevēju reizēm ir izturības pārbaude, viena meitene jau šeit minēja, taču man bija šāds gadījums: stāvēju rindā pēc laša un te pēkšņi no akvārija izlec zivs un sitas pa grīdu. Protams, visi pircēji pakāpjas nost, apsargs (ko tad viņš vispār tur dara???) uzreiz pakāpjas nost un arī novēro, pārdevējas – ignors, a tā zivs tur mokās pa netīro grīdu (es jau saprotu, tāpat tā beigs savu dzīvi uz pannas, es to pati pacelt nevaru, jo man labas drēbes, bet tik un tā). Es vienīgā pa visu garo rindu (!) saku apsargam, lai beidz blenzt un ieliek zivi atpakaļ, šis uz mani skatās kā uz prātā jukušo, es to pašu atkārtoju pārdevējai un uzstājīgā tonī, nu jā, aiziet viņa aizgāja un to zivi noķēra, un ielika atpakaļ, beeeet ar kādiem žestiem, ar kādu mīmiku, ar kādu komentāru… Un trakākais ir tas, ka neviens cilvēks no visas tās padsmit cilvēku rindas mani neatbalstīja, tas ir skumji!

    • Cilvēku vienaldzība vispār ir drausmīga. Reizēm man gribas brēkt – klau, ļaudis, kas ar jums visiem notiek??? Man te ar veselību bija problēmas un aizdomājos, ka ja man uz ielas paliktu slikti, tā es kupenā nosaltu, jo visi domātu, ka esmu piedzērusies.
      Reiz biju lieciniece satiksmes negadījumam, kad autobuss notrieca sievieti. Ne šoferis kāpa ārā (droši vien šokā), ne kāds gāja palīdzēt. Tā nu pirmā atbrauca manis izsauktā ātrā palīdzība. Šādā brīdī taču visu izšķirt var sekundes un savlaicīgi sniegta palīdzība. Protams, ka pēc tam nebija visai jautri staigāt uz policiju, bet kopumā to vienaldzību nespēju izskaidrot

  8. Es arī pavēstīšu savu neseno sāpi 🙂 Tas gan nav saistīts ar kosmētikas veikaliem, bet ar apkalpošanu. Salīdzinoši nesen uz ķīmisko tīrītavu aiznesu savu dūnu mēteli. Jāpiebilst, ka mētelis bija ļoti labā stāvoklī, visi norādījumi par tīrīšanas specifiku nodrukāti milzīgiem burtiem mēteļa muguras daļā. Saņemot savu mēteli es secināju, ka tas ir kļuvis par lietusmēteli, ne vairs par dūnu mēteli – neviena dūna vairs nebija sataustāma, palikuši kaut kādi cieti krikumi. Es reti kļūstu nikna, bet tajā brīdī biju nikna kā pūķis. Izteicu savu sašutumu un teicu, ka gribu rakstīt sūdzību. Tīrītavas darbiniece bija rupja un beigās pateica, ka vispār – es viņai traucējot apkalpot pārējos klientus. Teicu, ka es arī esmu klients un nekustējos ne no vietas. Savu sūdzību es uzrakstīju, atbildi arī jau esmu saņēmusi, kurā teikts, ka no sērijas – pati esmu vainīga, jo viņi esot tīrījuši pēc visiem norādījumiem. Uzrakstīju nākamo sūdzību, lai skata tālāk, jo tādu mēteli atpakaļ neņemšu.
    Tādu stāstu ir milzum daudz. Laikam jau cilvēki atmet ar roku un necīnās par savām tiesībām, tādēļ arī ir tāda patvaļa, ka tu pats pie visa esi vainīgs. Tāpat man joprojām ir sašutums par to reizi, kad ar atlaidēm veikalā “Kristiana” nopirku n-tos gadus atpakaļ ražotu pūderi un tonālo krēmu. Es vispār nesaprotu kā var kaut ko tādu darīt – pircējiem pārdot vecas lietas. Tagad pret lielām atlaidēm izturos ar skepsi.

    • Klau, ja Tev ir čeks, vari vēl vērsties pie dūnu jakas pārdevēja. Man tik ļoti ir bail no ķīmiskajām tīrītavām, ir slikta pieredze. Es savu dūnu mēteli veļas mašīnā maigajā režīmā mazgāju – nekāda vaina jau 7 gadus 🙂
      Par atlaidēm uz selektīvo kosmētiku Latvijā man nav ilūziju. Tur uzreiz jāprasa par termiņiem. Es gan esmu pirkusi krēmus, kuriem ir vēl 4 mēneši līdz derīguma termiņa beigām. Tas tika ari norādits un es izēķināju, ka paspēšu izlietot

      • Čeks man droši vien vairs nav, jo mēteli pirku nedaudz vairāk kā pirms gada. Tagad biju spiesta nopirkt jaunu. Vairs jau noteikti nenesīšu – jau esmu smēlusies informāciju un visādus knifus internetā, kā izmazgāt dūnu jakas, lai dūnas nesakristos u.tml.
        Jā, ja kosmētikai ir norādītas termiņa beigas, viss ok – pati varu izskaitļot, vai tas ir izdevīgi. Vairākas reizes esmu pirkusi, piemēram, Korres produkciju ar 50% atlaidi, jo tai termiņš beigsies pēc 3 mēnešiem.
        Man pat liekas, ka toreiz paprasīju par termiņiem. Pārdevēja dievojās, ka tur viss kārtībā. Interesanti gan, kas notiktu, ja cilvēks lietotu to kosmētiku un iedzīvotos kaut kādās nepatikšanās ar ādu, alerģijās u.tml.? Vai tiešām pats galvenais ir pārdot – vienalga ko? Man tomēr simpatizē uzņēmēji, kas domā par klientu piesaistīšanu ilgtermiņā, lai cilvēks atnāk un tur arī paliek. Es nezinu, man liekas, ka Latvija ir pārāk maza valsts, lai šādi čakarētos. Es pat godīgi sakot nesaprotu kā tāds veikals kā “Kristana” vispār vēl pastāv, jo vienmēr, kad eju garām, tajā nav neviena cilvēka, it sevišķi “Dominā”.

  9. Es pilnīgi piekrītu tam, ka pārdevējas dažkārt ir ļoti nezinošas par produkciju pie kuras strādā. Un skumji ir tas, ka cilvēks atnāk, vēlas ko atrast, bet viņam atbild, ka nevar palīdzēt. Gadījums – mana mamma: iegāja kosmētikas veikalā un tīri intereses pēc jautāja pēc sejas krēma. Tuvumā nebija neviena veikala pārdevēja, bet stāvēja konsultants, kurai acīmredzami nebija ko darīt. Mamma laipna būdama, uzjautāja vai var palīdz. Bet šī jaunā dāma, nelaipni atbildēja, ka viņa strādā (žāvājas) pie sava stenda un nepalīdzēs.
    Arī ir bijis gadījums, ka cilvēks meklē palīdzību, sauc pa visu veikalu pārdevēju, bet tajā reizē es arī biju pircējs un stāvēju blakus, man vajadzēja palīdzēt, jo redz, dāmas bija aizgājušas kafiju dzert. Nu ko, palīdzēju, jo man jau grūti nebija, man bija skumji noskatīties kā sieviete sauc pēc palīdzības..
    Tas ir visur – apģērbu veikalā, kosmētikas veikalos, pārtikas veikalos. Protams, man nepatīk, ja man prasa vai nepieciešama palīdzība, bet tomēr es atbild laipni un pati meklēju to, kas man ir nepieciešams. Ir bijušas reizes, kad prasu un viņas pašas nezinot griež otrādi iepakojumus un lasa. Tad man tiešām ir dusmas, jo ,bļāviens, es taču pati arī varu apgriest iepakojumu otrādi un izlasīt. Tas man paceļ nervu.
    Man patiesībā ir grūti nostāties viena vai otra pusē – jā, viņas ir cilvēki un tomēr nogurst, bet kur paliek darba pienākums? Tātad jautājums ir par to – vai tiešām tās personas spēj strādāt tirdzniecības jomā?

    • Vai, es tik bieži esmu Drogās konsultējusi pircējus :). Man liekas tikai loģiski, ka ja cilvēks man kā garāmgājējai pajautā padomu, es palīdzu, jo es tomēr orientējos kosmētikā. Man pat patik -tiešām! Arī Douglas reiz grozījos ap smaržām un balkus klejoja meitene kopā ar Douglas pārdevēju, meklējot īpašas smaržas. Klausījos, ko viņas runā un garāmejot ieteicu Serge Lutens, jo tās tiešām ir īpašas un nebūs katram otrajam. Pārdevēja uz mani tā paskatījās, it kā es viņas 6 bērniem maizes gabalu būtu atrāvusi

  10. Ah, cik sāpīgi temati. Pati strādāju par klientu konsultantu ne gan veikalā, taču zinu, ka man var uzdot dažādākos jautājumus, turklāt ne tikai par manu sfēru, bet arī par citām. Strādāju trešo gadu, un esmu iekrājusi diezgan lielu informācijas klāstu, ar kuru man nav problēmas padalīties ar klientiem. Visam pāri tomēr ir tas, cik Tu esi laipns. Ir gan patīkami, gan ar šokējoši, kad klients pasaka paldies par to, ka esi bijis laipns, kas liek aizdomāties par apkalpošanas kultūru Latvijā vispār.
    Par veikaliem esmu secinājusi, ka laipna pārdevēja sagaida vai nu mazā veikalā vai arī dārgā veikalā. Man ļoti nepatīk tie šaušalīgie testeri, it īpaši skaistumkopšanas produktiem, jo uz savas sejas vai lūpām es nezieķēšu ar to pašu, ko vēl ir ntie cilvēki izmantojuši pirms manis, bet pasarg Dievs pajautāt, vai produktu nevar ielikt nelielā trauciņā vai arī nevar izmantot citu aplikatoru, ne tikai tiek veltīts daudzsološs skatiens, bet arī labi izvēlēti vārdi, par paraudziņiem nemaz nerunāsim.
    Vienīgā reize, kad paklausīju pārdevējas ieteikumam un nevīlos, bija veikalā “Siberika”, kur man ieteica ņemt jaunu ķermeņa sviestu, kas bija krienti vien lētāks par manis noskatīto. Neviens jau viņai nelika ar šo informāciju dalīties, jo zināju, ko gribēju, nebija arī īpaši daudz laika, lai vēl paskatītos kaut ko citu, tas bija patīkami.
    Laba doma par lūpu krāsas toņa meklēšanu, jo man ir tonis, kas man ļoti patīk, bet pašas lūpu krāsas īpašības ir atbaidošanas. Paldies par acīmredzamā atgādināšanu 🙂

    • Vienmēr var just, vai cilvēks atbild kādā iestādē vai veikalā strupi vai mēģina tiešām palīdzēt, iedziļinās, meklē alternatīvus variantus.
      Godprātīgi pārdevēji man ļoti patīk. Kas pat nekautrējas ieteikt lētāku variantu, ja redz, ka tas klientam būs piemērotāks

    • O, man vienreiz Alfas Kolonnā meitenes pašas piedāvāja ieķeksēt tonālo mazajā trauciņā! Es biju tiiik patīkami pārsteigta, protams, tonālo es nenopirku uzreiz, jo mājās mēģināju, bet nopirku nagu laku un tonālā otu, kuru tā kā nebiju plānojusi pirkt, lūk, tas ir tikai laipns piedāvājums, bet cik naudas es uzreiz atstāju!!!

      A par tām otām un aplikatoriem, es bieži ņemus savas vecās otas, ja man tiešām-tiešām ir nepieciešams kaut ko mēģināt, arī beiži skatās – “auns uz jauniem vārtiem”

  11. Lai cik ļoti man patiktu Lush produkcija, uz to veikalu es izvairos iet tieši personāla dēļ. Pirmkārt, mani kaitina, ka normāli nedod neko apskatīties, pat ja es esmu teiktusi, ka ”paldies, palīdzēt nevajag”. Uzreiz ir klāt ar saviem komentāriem, kas vēl vairumā gadījumu ir nepareizi. Esmu pietiekami lietojusi to kosmētiku, lai zinātu kas ir kas, bet, kad man sāk aplami kaut ko stāstīt, tad dusma parauj. Vienreiz tas bija kronis visam – par pirkumu dāvanā iedeva dušas želejas paraudziņu. Joks tāds, ka to dušas želeju gadu kā neražo, un, zinot, ka Lush produkcijai ir diezgan īsi lietošanas termiņi, reāli viņi iedeva vecu produktu ”patestēt”.

    Nu un mana nākamā sāpe sakarā ar šo veikalu ir mājaslapa. Es nezinu, kurš viņu ir sastādījis, bet tam cilvēkam steidzīgi derētu izglītoties .Tāda sajūta, ka visi produktu apraksti ir samesti ”Google Translate” un sakopēti atpakaļ, bez labojumiem. Ļoti labprāt BEZ MAKSAS veiktu nepieciešamās korekcijas, lai tik man acis negriež. Kas tik man dos 😀

    Problēma ar apkalpojošo sfēru, ir tā, ka tur iet cilvēki bez pieredzes nopelnit naudu. Nevis tāpēc, ka interesētu. Un darba devējs ir ieinteresēts tikai gūt maksimāli lielu peļņu, nevis izglītot savu personālu. Vai man tikai liekas,vai tomēr ārzemēs ir savādāk?

    • Man īsti gan nav preteziju pret Lush personālu. Protams, viņi tur tādi hiperaktīvi, pārelpojušies aromātus. Metas sevi smērēt ar visiem tiem produktiem. Bet principā ļoti laipni. Un ja nezina kaut ko, nekautrējas meklēt mani interesējošo informāciju, kamēr atrod.
      Bet par vecu produktu paraudziņā gan nav smuki

  12. Ļoti interesanta un daudzvārdīga diskusija… Manuprāt, gandrīz visu izšķir cilvēkfaktors – vai cilvēks mīl savu darbu un komunikāciju ar citiem, vai tikai “atstrādā” stundas. Mani bieži vien “vai varu kā palīdzēt?” (īpaši, ja tas ir uzstājīgs vai vēsi formāls) kaitina, jo gribu mierīgi visu apskatīt, palasīt, pasmaržot!
    P.s. Kosmētikas “superneto” veikals gan būtu lieliska ideja, ja tāpat viss jāatrod pašam! 🙂 Bet pameklēt pašam un pirkt par zemāku cenu būtu jauki, ne?

  13. Pērkot kosmētiku, piemēram, sejai, tai skaitā arī acīm, izmantoju skaistumkopšanas salonus, tur pie reizes var iegūt noderīgu konsultāciju ne tikai no pārdevējas-adminitratores, bet arī no kosmetologa, ja ir uz vietas.
    Ar dekoratīvo kosmētiku gan ir sarežģītāk… To iegādājoties, neesmu satikusi tik zinošu pārdevēju, kas varētu palīdzēt atrisināt manus jautājumus. Vienīgi, ietrāpot konsultācijas stundās, kad ir kādas konkrētas firmas pārstāvis veikalā.. Viņa zināšanas dažkārt ir noderīgas 🙂

  14. Godīgi sakot, diemžēl nekad nevienā douglasā vai kolonnā neesmu saņēmusi noderīgu informāciju ne no vienas pārdevējas/konsultantes, par drogām vispār nerunāšu. man ir problēmas ar piemērota tonālā krēma atrašanu, jo āda ir ļoti bāla, bet arī ļoti, ļoti dzeltena. ko tik nav nācies dzirdēt pat no douglasa pārdevējām – ka jāliek rozīgs tonālais, lai neliek sejai tik dzeltenai izskatīties, arī, ka jāliek tumšāks… un ko darīt ar kaklu?!?! to drausmīgo maskas pāreju laikam neviens nepamanīs, ne?! Nevienu reizi nav nacies iziet no tāda tipa veikala un padomat: “vai, cik forša, izpalīdzīga pārdevēja, kurai gribas uzticēties un lūgt kādu padomu sakarā ar kosmētiku vai smaržām!”
    man nekad nav bijusi uzticības sajūta Latvijas kosmētikas veikaliem, jo tiek pārdoti gan veci produkti, gan tādi, kas citās valstīs nemaz netiek vairs pārdoti (bija tā ar vienu clinique tonālo krēmu, kas bija ‘discontinued’ visur citur, bet douglasā pārdevās par pilnu cenu; neatceros nosaukumu)
    Cik esmu bijusi šāda tipa veikalos (sephora, mac utt) citu valstu lielpilsētās, konsultantes/pārdevējas vienmēr bijušas interesanti un labi uzkrāsojušās, vienmēr kaut kas košs un oriģināls viņu tēlos, ka var redzēt – jā, šim cilvēkam var uzticēties jautājumos par kosmētiku un viņas zina, ko saka!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: