Sveiciens tiem lasītājiem, kuri ar interesi sekoja līdzi ierakstiem “Pavasari sagaidīt labākā formā”. Pavasaris sagaidīts, tāpēc nomainīju raksta nosaukumā gadalaikus, lai projekts turpinātos.
Kāpēc tik ilgs klusums? Biju globāli apslimusi. Bez atpūtas nevarēju pat doties garākā pastaigā, tāpēc par manis iecienītajiem augstas intensitātes treniņiem Insanity varēju aizmirst uz ilgu laiku. Jutos drausmīgi, bet ir brīži, kad savu spēku atjaunošana ir būtiskāka par jebko citu. Un tas ir vienkārši jāpieņem. Nav jāmēģina sevi iedzīt stūrī, piespraužot sev zaudētāja un padošanās meistara nozīmi. Vienkāršs posms, kas ir jāpārlaiž mierā, laiks personīgajiem rekordiem vēl būs.
Vēlos pastāstīt par vēl kādu, priekš manis ļoti būtisku veselības uzlabojumu, kurš ir vērojams kopš šī projekta sākuma. Es jau vairākus gadus ciešu no panikas lēkmēm. Jā, filmās tādas ir bieži redzamas, kad ar paniku pārņemtajam varonim labvēlis pasniedz papīra maisu, kurā elpot.
Tas sākās pēkšņi, kad zaudēju samaņu pārbāztā autobusā. Turpinājās, apvienojoties ar manu klaustrofobiju un bailēm no pūļa (iegūtas pirms daudziem gadiem, kad pirms kāda koncerta biju pūlī, kur cilvēki tika saspiesti līdz bezsamaņai), nospiežot mani arvien vairāk un tālāk. Lēkmes sākas pēkšņi, parasti transportā. Tās pavada elpas trūkums, auksti sviedri, paātrināta elpošana, sajūta, ka tūlīt, tūlīt zaudēšu samaņu. Sākotnēji ārsti meklēja kaut kādas slimības, bet pēc kāda laika tika secināts, ka tās ir panikas lēkmes. Nekādus medikamentus nelietoju, bet biju apguvusi metodes kā ierobežot šīs lēkmes ar domu spēku, jo skaidrs, ka problēma ir tikai galvā un bailēs zaudēt kontroli pār savu ķermeni.
Sākot šo veselīgo projektu, par iespaidu uz panikas lēkmēm vispār nedomāju. Bet jau pēc pāris nedēļām jutu straujus uzlabojumus. Pēc pāris mēnešiem mana vairāku gadu problēma bija pagātnē. Nu jau esmu pat sākusi aizmirst kā tas ir, kad pusceļā ir jāmēģina tikt ārā no transporta un ceļu jāturpina kājām. Ceru, ka mana pieredze kādam noderēs, jo pati, meklējot informāciju par šo tēmu internetā, latviešu valodā atradu maz tieši reālu cilvēku pieredzes stāstu. Sportošana sniedz milzīgu pārliecību par saviem spēkiem un sajūtu, ka spēj kontrolēt itin visu savā dzīvē.
Tie, kas seko blogam tvitterī, redzēja, ka piedalījos Nordea Riga maratonā. Nebiju pārliecināta, ka pēc slimošanas man izdosies pieveikt pat mazo distanci, bet viss izdevās lieliski. Priekš manis tā bija pozitīva zīme, ka esmu gatava atgriezties pie sportošanas un vakar aizvadīju pirmo treniņu pēc pārtraukuma. Viss turpinās!
Komentāros labprāt dzirdētu jūsu sportiskos piedzīvojumus! Kā jums ir gājis ar formas uzlabošanu?
Skaistuma dienas grāmata 
man iet labi, es gan nesportoju tik vazājos ar suņiem un cik tur tie suņu treniņi, bet pēdējo mēnešu laikā kādi 4-5 kg ir prom :)) Mamma jau sāk piebarot ar pīrāgiem, uztraucās, ka atkal būšu distrofiķis 🙂 Un jā man ir bicepsi un prese, bet pieļauju, ka tie ir vecie sasniegumi kuri bija paslēpušies zem taukiem.
Un Tu turies, neslimo!!!
Tev jau 5 kg ir liela daļa no ķermeņa pamatmasas- būs jāspiež uz kūkām 🙂
nu tu jau zini es cenšos :)))
Man arī iet diezgan labi, bet tomēr dažādi. Joprojām turpinu Insanity, tomēr bija arī pāris pārtraukumi – dēļ sāpoša ceļgala. Tomēr cenšos visu maksimāli ievērot, savu iespēju robežās. Jau domāju, ko darīšu tālāk. Domāju vismaz vienu reizi pamēģināt Hip Hop Abs, lai saprastu, vai gribu turpināt ar to. Par milzīgo pārliecību varu tikai piekrist, sportošana to tiešām dod 🙂 Es gan nedomāju, ka esmu ļoti nokritusies svarā, bet kolēģi un mājinieki saka, ka esmu (viņi mani uzmundrina), bet tagad jūtos tā, ka man tas vairs nav galvenais – ar laiku jau viņš kritīs 🙂 Pat neesmu svērusies. Vot, tā man iet. Redzēju bildi pēc maratona – tas tiešām forši, ka pieveicāt 🙂
Tu jau pamēģināji tos 2. mēneša treniņus, kuri esot vēl trakāki? Kā ir?
Jā, pamēģināju. Tie tiktiešām ir trakāki – atkal sajutos tā, it kā pirmo reizi darītu, bet nekas – nu jau esmu pieradusi 🙂 Pirmajā reizē jau pēc iesildīšanās likās, ka gals klāt 🙂 Šovakar izmēģināju vienu no Hip Hop Abs, tas likās tāda neliela izkustēšanās, salīdzinājumā ar Insanity.
Interesanti, interesanti, jo tiem es vispār klāt neķēros.
Jā, HipHop ir pilnīga atpūta, bet man patīk! Reizēm jau vajag, lai kaut kas padarīts, bet bez traumatiskas lēkāšanas un pārslodzes 🙂
Tu esi viena stipra sieviete! Es, lasot Tavus sporta stāstus savam regulārajam baseinam esmu pievienojusis sākumā 30 day schred, bet tagad jau internetā nozagusi vairākas Džilianas programmas un cenšos katru dienu izņemt vienu pēc sirds patikas, jāsaka, ka cīnos ar slinkumu, forma ir labāka nenoliedzami.
Vīrs smejas, atnākot mājās prasa: “Vai jau pabiji divatā ar Džilianu?” 🙂
Paldies Tev par iedvesmu!
Nu gan saslavēji :)))
Un kā Tev Džiliāna? Un vispār sportošana mājās? Atceros, ka pirms kāda laika Tev tas nepavilkās nemaz 🙂
Man viņa nenoliedzami patīk, kaut gan sākumā besīja, likās tāda varen iedomīga beibe! 😀
Es sapratu to, ka man pat sāk vairāk patikt vingrot mājās, kaut vai tādēļ, ka man nav jāvingro nosacītā pūlī (jā, man arī ar to ir grūtības).,
Par to sevis piespiešanas aspektu ir tā, ieesākt vingrot vai atbraukt uz treniņu ir sevi jāpiespiež vienalga kurā variantā.
Man ir vieglāk aiziet neceļos ceļā uz sporta zāli, bet mājās kaut kā piespiežu. Pie tam nav jādomā, vai sporta tērps tīrs, vai paņemts līdzi – vingro kaut vai pliks 🙂
Es parasti, kad braucu uz zāli braucu garajā sportatērpā, to garo daļu novilku, pēc treniņa uzvilku un braucu mājās mazgāties + neņēmu lieku naudu, lai neaizietu neceļos! 🙂
Jā, kaut vai sportatērps, kaut vai tas, ka nav jāsteidzas, lai nenokavētu treniņu vai lai dabūtu labo skapīti, labo vietu zālē nevis kaut kur pie durvīm un tā.
Un vēl no sirds iesaku pamēģināt Insanity. Tā ir kā lasīju -kad esi pamēģinājis Insanity, neviens cits treniņš neliekas nopietni. Tas adrenalīns – neaprakstāmi. Elīna noteikti teiks to pašu 🙂
Elīna saka to pašu 🙂
Meitenes, es tik tālu vēl neesmu attīstījusies! 😀
Man arī Insanity tagad iet 🙂 Pagaidām izdodas sevi piespiest kaut ko darīt. Man patīk tā sajuta pēc treniņa. Kura jums diena?
Es neturos pie grafika – pildu 1. mēneša treniņus pa apli bez testa